Kāpēc tika uzrakstīta grāmata Ceļš uz laimi?

Cilvēces vēsturē katra kultūra ir vadījusies pēc sava morāles kodeksa, kurš noteica cilvēku uzvedības vispārējās prasības un palīdzēja tai izdzīvot. Uz šo vispārējo uzvedības likumu pamata viņiem bija iespējams vienoties par to, kas bija slikti un kas bija labi - šai kultūrai!

Kaut arī šodien daudzi pagātnes morāles kodeksi var likties nelietojami un nevajadzīgi mūsdienu pasaulei, bet kādreiz šie kodeksi un likumi bija dzīvei atbilstoši, un uz tiem balstoties, cilvēkiem bija iespējams vienoties.

Kā izteicies L.Rons Habards,- 80-to gadu sākumā pasaule pārvērtās par īstiem džungļiem, un šo džungļu pazīmes bija redzamas visur. Par cilvēka dzīves devīzi kļuva: „Lai dzīvo peļņa!"

Milzīgas bagātības tika sakrātas ar manipulācijām bankās un dažādām negodīgām mahinācijām. Strauji pieauga narkomānija un noziedzība, un pie tam šī bīstamā sērga saindē jau skolas bērnus un pusaudžus.

Redzot, ka modernā sabiedrība neievēro iepriekšējo paaudžu morāles normas, 1981. gadā L. Rons Habards uzrakstīja un publicēja grāmatu Ceļš uz laimi.

Autors norādīja uz faktu, ka mūsu kultūrai, tāpat kā pagātnes kultūrām, ir nepieciešams savs morāles kodekss, lai saglabātu sevi un savas vērtības. Pie tam viņš atzīmēja, ka iznīcināto morāles vērtību vietā nav radušās jaunas. Un šīm jaunajām ir jābūt vispārcilvēciskām vērtībām, lai tām varētu piekrist jebkurš saprātīgs cilvēks uz šīs Zemes.

 Grāmata Ceļš uz laimi Ginesa rekordu grāmatā reģistrēta kā gramata ar vislielāko tulkojumu skaitu pasaules tautu valodās - 97, pasaulē izplatīta vairāk kā 100 miljonos eksemplāru, pirmais ētiskais kodekss, kas balstīts uz veselo saprātu. Tā apstādina pagrimumu, atdzīvina cilvēkā viņa veselumu un uzticēšanos!